EsejasNr. 7
Virtuves pulkstenis steidzas par četrām minūtēm
Katrā mājā ir pulkstenis, kas apzināti rāda nepareizu laiku. Par mazajiem meliem, ko stāstām paši sev par laiku, un kāpēc tie darbojas.
Virtuvē man ir pulkstenis, kas steidzas par četrām minūtēm. Es to zinu, to zina visi, kas jebkad palikuši pie manis dzīvoklī, un tomēr tas katru rītu dara savu: es paskatos uz to, redzu, ka kavēju, un steidzos, un paspēju laikā. Pulkstenim, par kuru visi zina, ka tas rāda nepareizi, vajadzētu būt nederīgam. Manējais ir visnoderīgākā lieta istabā.
Meli, kas darbojas
Apvaicājos apkārt, un gandrīz visiem, ko pazīstu, ir tāds pulkstenis. Mana māsa automašīnas pulksteni tur septiņas minūtes uz priekšu. Kāda kolēģe visus pulksteņus mājās tur desmit minūtes uz priekšu, izņemot guļamistabas pulksteni, kas rāda pareizi, „lai es varētu gulēt”. Maiznieks ielā aiz tirgus pulksteni virs krāsns tur trīs minūtes uz priekšu un tā dara jau trīsdesmit gadus, lai gan nespēja man pateikt, kāpēc.11Kad viņam uzstāja, viņš teica, ka maize nezina, cik ir pulkstenis, un arī viņš pats pirms kafijas to nezina.
Mani interesē tas, ka meli turpina darboties vēl ilgi pēc tam, kad tie atklāti. Varētu domāt, ka, zinot — pulkstenis steidzas par četrām minūtēm —, es varētu vienkārši atņemt četras minūtes un mierīgi uzelpot. Taču tā nenotiek. Atņemt tās prasa piepūli, un no rīta pirmajās minūtēs man nav liekas piepūles. Pulkstenis ir ātrāks par manu rēķināšanu, un tāpēc tas uzvar.
Laiks, ar ko var strīdēties
Man šķiet, ka te darbojas arī kas cits. Pulkstenis, kas rāda pilnīgi pareizi, ir autoritāte: tam nav ko teikt pretī. Pulkstenis, kas mazliet steidzas, ir pavadonis. Tam ir savs raksturs. Ar to var strīdēties, uz to kaut ko noburkšķēt, tam piedot. Tas pieder mājsaimniecībai tā, kā nekad nepiederēs telefonā redzamais laiks — pareizs līdz sekundei un visiem vienāds.
Publiskajiem pulksteņiem jābūt pareiziem, un tā tam jābūt. Prāmis bez tiem neiztiktu. Taču pulksteņi, ko turam mājās, drīkst būt mūsējie, un, tā kā tie ir mūsējie, tie drīkst kļūdīties tieši tā, kā to dara mēs.
Esmu domājusi par sava pulksteņa noregulēšanu. Esmu nolēmusi to nedarīt. Visu atlikušo mūžu es kavētu par četrām minūtēm.
Piezīmes
-
Kad viņam uzstāja, viņš teica, ka maize nezina, cik ir pulkstenis, un arī viņš pats pirms kafijas to nezina. ↩