EsejasNr. 1Sīkā druka · 1. daļa no 2
Slava zemsvītras piezīmei
Zemsvītras piezīme ir otra balss zem pirmās: autore, sīkiem burtiem rakstīdama, strīdas pati ar sevi. Aizstāvība klusākajai lapas daļai.
Zemsvītras piezīmei ir slikta slava, un lielākoties tā ir pelnīta. Tur akadēmiķi paslēpj argumentus, ko baidās izteikt atklāti, tur juristi noglabā klauzulu, kurai būs nozīme, tur kāds noteikta veida romānists dodas izrādīt savu asprātību uz lasītāja rēķina.11Vārdus nesaukšu. Jūs zināt, kāda veida grāmata tā ir. Piezīmēm ir savas piezīmes. Kad cilvēki saka, ka viņiem riebjas zemsvītras piezīmes, parasti viņi domā, ka necieš to, ka liek skatīties lapas apakšā un atklāt: īstā saruna visu laiku notikusi tur.
Tomēr vēlos aizstāvēt zemsvītras piezīmi, jo, manuprāt, tās sliktā slava nāk no sliktas lietošanas, bet labi lietota piezīme ir viens no mazajiem lasīšanas priekiem.
Divas balsis
Laba zemsvītras piezīme ir otra balss. Pamatteksts runā argumenta ritmā; piezīme nostājas tam līdzās un pasaka kaut ko tādu, kam argumentā neatliek laika. Avotu. Šaubas. Joku, kas salauztu rindkopu, ja to izstāstītu tajā. Lasītājs var klausīties vai ne. Tieši tāda ir visa jēga: zemsvītras piezīme ir vienīgā lapas daļa, kas lūdz atļauju.
Tāpēc savas piezīmes lieku blakus tekstam, nevis zem tā. Plašā ekrānā tās atrodas malā, pie attiecīgās rindas, tā ka otra balss atskan reizē ar pirmo.22Piezīmes malās ir senas. Viduslaiku rakstveži un viņu lasītāji manuskriptu malās rakstīja labojumus, komentārus un reizēm arī sūdzības par aukstumu. Tālrunī, kur malas nav, tās atgriežas beigās — kā piezīmes mīksto vāku grāmatā. Jebkurā gadījumā pamatteksts nekad neapstājas, lai tās gaidītu.
Piezīmju likums
Man ir viens likums, ko pārkāpju tikai apzināti: piezīme drīkst papildināt, bet nedrīkst glābt. Ja teikumam vajadzīga zemsvītras piezīme, lai tam būtu jēga, teikums ir aplams, bet piezīme — plāksteris. Pārbaudīt to var, izlasot eseju bez visām piezīmēm. Ja tā joprojām turas kājās, piezīmes ir dāvana. Ja tā sagāžas, tās bijušas sastatnes, un sastatnes jānojauc, pirms kāds ievācas.
Šādi lasīta, zemsvītras piezīme ir uzticēšanās akts. Tā lasītājam saka: lūk, kaut kas, kas man šķita interesants, un es ticu, ka jūs pats izlemsiet, vai arī jums tas šķiet interesanti.