Prāmis, kas nevienu negaida

1Pirmais prāmis atiet septiņos bez divdesmit, un tas atiet septiņos bez divdesmit. Es to pasaku tieši tā, jo cilvēki šeit tā saka, ar tādu pašu uzsvaru uz otro teikuma daļu, kā varētu par draudzeni teikt: viņa ir godīga, un viņa ir godīga. Rampa paceļas 6:39 un piecdesmit sekundēs. Ja tajā brīdī tu skrien lejup pa krastmalu, matrozis uz tevi paskatīsies ar līdzjūtību, bet nekustēsies.

2Es pati esmu bijusi tā persona divreiz. Pirmajā reizē es biju nikna. Otrajā reizē es sapratu, ka matroža līdzjūtība ir īsta un ka tieši tajā ir jēga.

Laiva kā pulkstenis

3Prāmis, kas vienmēr kursē precīzi pēc grafika, nav ērtība. Tas ir mērinstruments. Cilvēki tālajā krastā pēc tā signāltaure nosaka rīta ritmu; tā atskan virs ūdens minūti pirms atiešanas. Maiznīcā, to izdzirdot, atver slēģus, un vecie vīri, kas ik sezonu peld no klintīm, pēc tās izlemj, kad viņiem kļuvis pietiekami auksti, lai kāptu ārā.¹1Viņu ir četri, visiem pāri septiņdesmit. Katru rītu viņi strīdas par ūdens temperatūru un izšķir strīdu ar signāltaures pūtienu: uzvar tas, kurš, tai atskanot, vēl ir ūdenī. Neviens to nebija iecerējis. Prāmis bija tik ilgi kursējis precīzi, ka pilsēta pielāgojās šai punktualitātei, gluži kā dārzs pielāgojas sienai.

4Ja prāmis sāktu gaidīt tos, kas kavē, tas nekļūtu laipnāks. Tas kļūtu neprognozējams. Ikviens piestātnē sāktu kaulēties ar visiem pārējiem: minūte sievietei ar bērnu ratiņiem, minūte zēnam, kurš vienmēr kavē, minūte man. Signāltaure atskanētu 6:41, tad 6:43, un peldētāji paliktu ūdenī pārāk ilgi.

Laipnība, negaidot

5Kad matrozis nenolaiž rampu, viņš sargā visu pārējo rītu. Viņš jūt man līdzi, bet ir uzticīgs kustības sarakstam — tātad tiem četrdesmit cilvēkiem, kuri ieradās laikā. Jo vecāka kļūstu, jo vairāk tas mani aizkustina. Lielākā daļa iestāžu piekāpjas tam, kurš ir to priekšā, un sauc to par apkalpošanu. Prāmis nevienam nepiekāpjas un to pat nesauc ne vārdā.

6Nākamais prāmis atiet 7:20. To arī zina visi.²2Prāmis 7:20 nav ne tuvu tik punktuāls. Neviens to nepārmet. Tas ir otrais prāmis; tā uzdevums ir piedot. Pirmā prāmja nokavēšana vēl nekad nav nevienu iesprostojusi; tā tikai likusi kavēt, un kavēšana šeit ir paša atbildība. Nevar vainot prāmi. Prāmis atiet septiņos bez divdesmit.

Piezīmes

1. Viņu ir četri, visiem pāri septiņdesmit. Katru rītu viņi strīdas par ūdens temperatūru un izšķir strīdu ar signāltaures pūtienu: uzvar tas, kurš, tai atskanot, vēl ir ūdenī. ↩

2. Prāmis 7:20 nav ne tuvu tik punktuāls. Neviens to nepārmet. Tas ir otrais prāmis; tā uzdevums ir piedot. ↩