EsejasNr. 3
Par vēlu atbildētām vēstulēm
Kāda lasītāja man uzrakstīja martā. Es atbildēju jūlijā. Īsa atvainošanās, kas pusceļā pārvērtās par lēnās atbildes aizstāvēšanu.
Kāda lasītāja man martā uzrakstīja par eseju par prāmi. Viņa bija uzaugusi otrā krastā un atcerējās kuģa taures signālu citādi: divi īsi signāli, viņa teica, nevis viens garš, un tikai miglā. Tā bija rūpīgi un dāsni rakstīta vēstule — trīs lappuses gara, tāda, kuras uzrakstīšanai vajadzīgs vesels vakars. Es uz to atbildēju pagājušajā nedēļā. Tagad ir jūlijs.
Es gribu viņai šeit, publiski, atvainoties, jo viņa bija pelnījusi ātrāku atbildi. Gribu arī pateikt, kāpēc neesmu pārliecināta, ka viņa bija pelnījusi ātrāku atbildi.
Atbildes ātrums
Mūsdienās lielākā daļa ziņojumu pienāk ar gaidām, ka uz tiem atbildēs tikpat ātri, cik tie nosūtīti. Viņas vēstule prasīja ko citu. Tā bija rakstīta lēni, apzināti, un tās lēnums bija daļa no tās vēstījuma: es par to esmu domājusi, un gribētu, lai arī tu par to padomā. Atbilde, kas uzrakstīta tajā pašā vakarā, būtu bijusi pieklājīga. Taču tā būtu arī savdabīgs atteikums — veids, kā jautājumu aizvērt, nevis pievērsties tam.
Tā nu es pievērsos tam. Atgriezos pie prāmja. Es pajautāju klāja matrozim par miglas signāliem, un viņš paskatījās uz mani tā, it kā es būtu vaicājusi, vai laivas peld, un tad ilgi stāstīja, ka viņai ir taisnība.11Miglā — divi īsi signāltaures pūtieni, bet, izbraucot skaidrā laikā, — viens garš. Eseja ir izlabota, un tai pievienota piezīme. Labojumi ir visnoderīgākās vēstules, ko saņemu, un uz tām atbildu visātrāk. Es iztaujāju divus vecos peldētājus, kuri nebija vienisprātis ne savā starpā, ne ar viņu. Izlasīju ostas noteikumus, kas neko neizšķir un ir ļoti gari. Kad beidzot atbildēju, man bija labāka atbilde nekā tā, ko būtu nosūtījusi martā, un vēl trīs jautājumi, ko pievienot tās beigās.
Neliels noteikums
Es negribu savu nesakārtotību padarīt par tikumu. Uz dažām vēstulēm jāatbild tūlīt, un arī šajā ziņā esmu pievīlusi. Taču esmu sākusi ievērot vienu noteikumu, ko aizņēmos no draudzenes, kurai pieder grāmatnīca: uz ātru ziņu atbildi ātri, uz lēnu vēstuli — lēni, un nekad otrādi.
Atbilde, viņa man rakstīja, pienāca gada pirmās siltās dienas rītā. Viņa teica, ka bija vērts gaidīt. Man ir aizdomas, ka viņa vienkārši bija laipna. Es šo vēstuli tik un tā paturēšu.
Piezīmes
-
Miglā — divi īsi signāltaures pūtieni, bet, izbraucot skaidrā laikā, — viens garš. Eseja ir izlabota, un tai pievienota piezīme. Labojumi ir visnoderīgākās vēstules, ko saņemu, un uz tām atbildu visātrāk. ↩